Lai spētu atbildētu uz šo jautājumu, no sākuma ir svarīgi saprast, kas ietilpst acs uzbūvē, respektīvi, kādas ir ietekmējošo daļu funkcijas un kādā veidā tās tiek ietekmētas, pakļaujoties zilajai gaismai, kas tiek izstarota no elektroniskajām ierīcēm.

IETEKMĒJOŠĀS DAĻAS

Lēca – caurspīdīga, abpusēji izliekta, bez nerviem un asinsvadiem, galvenā funkcija ir staru laušana.

Radzene – acs ārējā šķiedrainā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa. Radzene fokusē gaismu tā, lai tā attēls veidotos uz acs ābola aizmugurējās daļas, uz tīklenes. Jebkurš kairinājums (spilgta gaisma, pieskāriens) izraisa spēcīgu atbildes reakciju.

Tīklene – to veido daudzslāņains apvalks, kurā ir gaismas jutīgas šūnas – nūjiņas un vālītes. Nūjiņas atšķir gaismu un tumsu, bet vālītes uztver krāsas. Krēslā vālītes zaudē spēju darboties, tāpēc attēls kļūst melnbalts, bet pilnīgā tumsā cilvēks neko neredz.

ZILĀ GAISMA=ACU GAISMAS BOJĀJUMI

KAS IR ZILĀ GAISMA?

Zilā gaisma ir krāsa redzamās gaismas spektrā (380nm un 500nm), ko var saskatīt cilvēka acs. Zilajai gaismai ir īss viļņu garums, kas nozīmē, ka tā rada lielāku enerģijas daudzumu un līdz ar to lielāku spiedienu uz mūsu acīm. Zilo gaismu mēs redzam, izmantojot digitālos ekrānus (zilo gaismu var atrast televizoros, viedtālruņos, datoros, klēpjdatoros, planšetdatoros). Pētījumi liecina, ka ilgstoša zilās gaismas iedarbība var izraisīt acu sasprindzinājumu, nogurumu, galvassāpes, bezmiegu un acu diskomfortu.

PĒTĪJUMI

Zilā gaisma rada īsus viļņus , līdz ar to tā rada vairāk enerģijas- lielāku noslodzi acīm. Zilā gaisma, atšķirībā no citām redzamajām krāsām, nokļūst acs tīklenē un pārāk daudz zilās gaismas var sākt bojāt tīklenes šūnas.

Nesen veiktā pētījumā tika atklāts, ka dalībnieki, kuri nēsāja zilo gaismu bloķējošās lēcas,  bija paaugstināts melatonīna līmenis (96%; P = 0,036), mazāk pamodās miega laikā un bija labākas koncentrēšanās spējas salīdzinājumā ar laiku, kad viņi nelietoja šādas lēcas.

Redzamajā spektrā īsviļņu zilā gaisma ar viļņa garumu no 415 nm līdz 455 nm (nm – nanometri) ir cieši saistīta ar acu gaismas bojājumiem.

 Zilās gaismas īsā viļņa garuma dēļ fokuss nav tīklenes centrā, bet drīzāk tīklenes priekšpusē, tā, ka zilās gaismas ilgais iedarbības laiks pasliktina redzes nogurumu (piemēram, acis jūtās nogurušas, ja ilgstoši rakstāt referātu studiju ietvaros, izmantojot datoru) un tuvredzību. Tādi simptomi kā diplopija (redzes attēla dubultošanās) un nespēja koncentrēties var ietekmēt cilvēku mācīšanos un darba efektivitāti.

Ja ikdienā strādā pie datora, lasi mūsu rakstu “5 soļi, kā saudzēt savas acis, ilgstoši skatoties datora ekrānā”, kurā dalāmies ar padomiem, lai mazinātu zilās gaismas kaitīgumu, acs nogurumu un citus ietekmējošos faktorus, kas var palīdzēt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Atsauces:

I. https://farmacija-mic.lv/pret-bezmiegu-var-palidzet-melatonins/

II. https://medicine.lv/raksti/virsnieru_hormoni_pme

III. https://www.laac.lv/lv/pacientiem/acu-saslimsanas/katarakta

IV. http://www.acis.lv/anatom.html

V. Zhao, Z. C., Zhou, Y., Tan, G., & Li, J. (2018). Research progress about the effect and prevention of blue light on eyes. International journal of ophthalmology, 11(12), 1999–2003. https://doi.org/10.18240/ijo.2018.12.20

VI. https://medicine.lv/raksti/diplopija_pme

 

Piesakies jaunumiem no Blinkely!