Kā saglabāt veselas acis, strādājot pie datora?

Nav noslēpums, ka daudzos birojos darba apstākļi nav gluži ideāli – nepietiekams apgaismojums, paaugstināta temperatūra telpās, kā arī neefektīva ventilācijas sistēma var ietekmēt darbinieku labsajūtu. Šādu faktoru ietekmē darbinieki, kuri strādā pie datoriem, bieži tiek pakļauti dažādu citu darba vides riska faktoru iedarbībai.  Acu ārsts Rets Skrickis norāda, ka arvien vairāk cilvēku cieš no tuvredzības, un viens no galvenajiem tuvredzības iemesliem ir fakts, ka cilvēku darbs saistīts ar acu fokusēšanu tuvumā. Optimālais laiks, ko cilvēks varētu pavadīt pie datora ekrāna, ir četras stundas. “Tas ir līdzīgi, kā vairākas stundas pēc kārtas mēģināt noturēt paceltu roku. Līdzīgi ir ar acīm. Datora teksts visu laiku atrodas vienā attālumā, taču, lai acis nebūtu sasprindzinātas, attālumam būtu jāmainās,” skaidro Rets Skrickis.

Sauso acu sindroms

Birojos ar centrālo apkuri un kondicionēto gaisu bieži ir pārāk augsta temperatūra, turklāt gaisa mitruma līmenis ir pārāk zems. Šie apstākļi veicina acs gļotādas žūšanu, īpaši, ja cilvēkam ir plāna vai nestabila asaru plēvīte. Tā dēvēto “sauso acu sindromu” veicina arī ilgstošs darbs pie datora. Ilgstoši koncentrējoties uz datora ekrānu paplašinās acs virsma, kā arī cilvēks sāk mirkšķināt pat trīs reizes retāk, nekā ikdienā. Šo iemeslu dēļ pēc ilgstoša darba pie datora cilvēki sūdzas par graušanas sajūtu acīs, apsārtumu, redzes asuma pārmaiņām, arī acu asarošanu. Acu asarošana ir atbildes reakcija uz kairinājumu, kas rodas, izžūstot acs gļotādai. Ja “sauso acu” sindromu neārstē, pazeminās acs aizsargspējas pret dažādām acu infekcijas slimībām.

Acu ārsts Rets Skrickis stāsta – kā pasargāt acis?

Acu sasprindzinājumu iespējams mazināt ar optimāli iekārtotu darba vidi. Piemēram, datoram jābūt novietotam perpendikulāri logam, lai no tā uz ekrānu nekristu tieši saules stari, bet darba galda virsmai jābūt maz atstarojošai. Monitora ekrāna minimālais attālums no acīm ir 45 centimetri, optimālais – 60 līdz 75 centimetri. Redzi negatīvi ietekmē visi apstākļi, kas liek cilvēkam pastiprināti sasprindzināt acis, lai saskatītu uzrakstīto datora ekrānā, tāpēc ir svarīgi regulāri no monitora noslaucīt putekļus, kā arī pielāgot ekrāna novietojumu tā, lai tajā nebūtu atspīdumu. Lai saudzētu acis, ik pēc stundas, kas pavadīta pie datora, nepieciešama 10 līdz 15 minūšu ilga pauze. Turklāt šajos pārtraukumos būtu svarīgi acis ne tikai atpūtināt, bet arī aktīvi izvingrināt. Piemēram, acis vispirms vajadzētu fokusēt uz kādu priekšmetu tuvumā un tad tālumā. Svarīgi darba pārtraukumu laikā nelasīt, bet paskatīties laukā pa biroja logu, vēršot skatienu tālumā. Svarīgi būtu arī neberzēt acis un nepieciešamības gadījumā lietot speciālus līdzekļus acu mitrināšanai.

Veselīgs uzturs un redze

Lai saglabātu veselas acis, ir nozīmīgi ievērot veselīgu uzturu. Lai tīklenē varētu notikt fotosintēze, nepieciešams A vitamīns. Tas nodrošina arī normālu acs gļotādas, radzenes un citu acs audu veidošanos. Visbiežākais iemesls, kāpēc tumsā acij ir grūti adaptēties ir tieši A vitamīna trūkums. Savukārt B1, B2 un C vitamīns uzlabo asinsriti, veicina vielmaiņu un pasargā acis no piepūles. Parasti nepieciešamos vitamīnus uzņemam ar uzturu, taču pēc ilgstošas slimošanas organismam dažkārt ir grūtības pārstrādāt nepieciešamās vielas. Šajā gadījumā vitamīnus nepieciešams uzņemt papildus, izmantojot uztura bagātinātājus.

Citi redzi ietekmējoši faktori

Acu veselību ietekmē arī cilvēka dzīvesveids. Piemēram, fiziskajām aktivitātēm nav tiešas ietekmes uz redzi, taču arī tās iedarbojas pozitīvi, jo fizisko nodarbību laikā acis nav fiksētas vienā attālumā, tāpēc tās nav statiski noslogotas. Arī vielmaiņas procesu uzlabošana sekmē acu veselību, jo veicina acu apasiņošanu. Smēķēšana redzi tieši neietekmē, taču smēķēšanas ietekmē visā organismā sašaurinās asinsvadi, tāpēc ir lielāks risks, ka pārmaiņas radīsies arī acs tīklenē, kas var izraisīt saslimšanu ar glaukomu. Vairāk par smēķēšanas ietekmi uz veselību lasi šeit. “Tomēr, ilgstoši uzturoties saulē, īpaši ceļojot uz dienvidiem, saulesbrilles noteikti būtu jāvalkā, jo spilgtā saulē cilvēks var iegūt foto keratītu – acs gļotādas apdegumu. Tas izpaužas ar acu sāpēm, dedzināšanu, dažkārt pēc acs gļotādas apdegumiem, acis grūti atvērt,” uzsver Rets Skrickis. Zināms, ka acs tīklenes saslimšanas veicina gan vecums, gan iedzimtība, gan kaitīgie ieradumi. Tādēļ ir svarīgi iespējamās saslimšanas attālināt.

Ievēro!

•Strādājot pie datora, ik pēc 25 minūtēm nepieciešams ieturēt 3-5 minūšu garas pauzes; •Laikā, kad pie datora aizdomājies, skatienu vērs tālumā, lai samazinātu acu saspringumu; 

•Centies pēc iespējas biežāk mirkšķināt acis, lai mitrinātu acu gļotādu; •Pievērs uzmanību tam, vai telpa, kurā atrodies, ir pietiekami apgaismota, kā arī iestati monitora spilgtumu tā, lai tas tev neradītu diskomfortu; 

•Pie datora jāsēž tieši pretim ekrānam tā, lai starp acīm un ekrānu veidotos taisns leņķis; 

•Vismaz reizi gadā nepieciešams veikt acu pārbaudi. Rūpējies par to, lai tev būtu veselas acis!